Rietumu izpratne par meditāciju ir iedalīta divos virzienos: ātra stresa atbrīvošana, izmantojot īsas meditatīvas prakses, un dziļi pārveidojoša tieksme pēc apgaismības. Tomēr šis vienkāršotais skatījums ignorē plašo meditatīvās pieredzes spektru, kas ir daudz bagātāks un pieejamāks, nekā liecina šīs galējības.
Ņemot vērā zemos garīgās veselības rādītājus attīstītajās valstīs, ir nepieciešams izpētīt mērogojamas metodes ne tikai stresa mazināšanai, bet arī fundamentālai psiholoģiskās labsajūtas uzlabošanai.
Arī zinātniski pētījumi par meditāciju atspoguļo šo dalījumu. Lielākā daļa pētījumu koncentrējas uz pamata apzinātību kā labsajūtas uzlabošanas metodi, savukārt citos pētījumos tiek pētīta pieredzējušu meditētāju neparasta smadzeņu darbība. Tomēr tikai nedaudzi pētījumi pievēršas starpposmam starp vienkāršu stresa mazināšanu un dziļu transformējošu pieredzi.
Meditācijas popularitātes pieaugums ir novedis pie apzinātības prakses komercializācijas kā stresa pārvaldības līdzekļa. Tas ir novedis pie kritikas "McMindfulness" garā, norādot uz tādas pieejas virspusīgumu, kas koncentrējas uz elpošanu, nevis sociālajiem faktoriem, kuri izraisa stresu.
Ņemot vērā zemos garīgās veselības rādītājus attīstītajās valstīs, ir nepieciešams izpētīt mērogojamas metodes ne tikai stresa mazināšanai, bet arī fundamentālai psiholoģiskās labsajūtas uzlabošanai.
Arī zinātniski pētījumi par meditāciju atspoguļo šo dalījumu. Lielākā daļa pētījumu koncentrējas uz pamata apzinātību kā labsajūtas uzlabošanas metodi, savukārt citos pētījumos tiek pētīta pieredzējušu meditētāju neparasta smadzeņu darbība. Tomēr tikai nedaudzi pētījumi pievēršas starpposmam starp vienkāršu stresa mazināšanu un dziļu transformējošu pieredzi.
Meditācijas popularitātes pieaugums ir novedis pie apzinātības prakses komercializācijas kā stresa pārvaldības līdzekļa. Tas ir novedis pie kritikas "McMindfulness" garā, norādot uz tādas pieejas virspusīgumu, kas koncentrējas uz elpošanu, nevis sociālajiem faktoriem, kuri izraisa stresu.
Taču jaunie pētījumi, kuros izmantota kognitīvā zinātne un mašīnmācīšanās, cenšas izpētīt plašāku meditatīvās pieredzes spektru. Tādi pētnieki kā Metjū Sakets (Matthew Sackett) un Rubens Laukkonens (Ruben Laukkonen) uzsver, ka dziļai meditatīvai pieredzei nav nepieciešamas gadu desmitiem ilgas prakses klosterī un ka ir iespējamas dziļas pārmaiņas psiholoģijā.
Tiek izstrādātasjaunas tehnoloģijas, tostarp psihedēliķi un smadzeņu stimulācija, lai paātrinātu dziļu meditatīvu stāvokļu sasniegšanu. Mērķis ir padarīt šo stāvokļu pieejamību plašāk pieejamu, kas , kā uzskata pētnieki, varētu ievērojami uzlabot gan indivīdu labklājību, gan sabiedrības veselību.
Plašāka piekļuve dziļas meditācijas priekšrocībām var ievērojami palīdzēt miljoniem apzinātības lietotņu lietotāju, kas vēlas uzlabot savu psiholoģisko labsajūtu. Mūsdienu pasaulē, kas koncentrējas uz dažādu dzīves aspektu optimizēšanu, kāpēc gan ne optimizēt arī apzinātību? Ja dziļi meditatīvi stāvokļi var ne tikai nomierināt prātu, bet arī pārveidot tā ieradumus , procesa paātrināšana un vienkāršošana varētu dot lieliskus rezultātus.
Tomēr pastāv arī bažas. Pat ja dziļas apziņas pārmaiņas ir iespējamas, nav garantijas, ka pašreizējās tehnoloģijas spēs tās nodrošināt. Turklāt pastāv negatīvu seku risks, ja process tiek pārāk paātrināts. Visbeidzot, ierobežots skaits cilvēku ir gatavi veltīt meditācijas praksei ievērojamu laiku.
Tiek izstrādātasjaunas tehnoloģijas, tostarp psihedēliķi un smadzeņu stimulācija, lai paātrinātu dziļu meditatīvu stāvokļu sasniegšanu. Mērķis ir padarīt šo stāvokļu pieejamību plašāk pieejamu, kas , kā uzskata pētnieki, varētu ievērojami uzlabot gan indivīdu labklājību, gan sabiedrības veselību.
Plašāka piekļuve dziļas meditācijas priekšrocībām var ievērojami palīdzēt miljoniem apzinātības lietotņu lietotāju, kas vēlas uzlabot savu psiholoģisko labsajūtu. Mūsdienu pasaulē, kas koncentrējas uz dažādu dzīves aspektu optimizēšanu, kāpēc gan ne optimizēt arī apzinātību? Ja dziļi meditatīvi stāvokļi var ne tikai nomierināt prātu, bet arī pārveidot tā ieradumus , procesa paātrināšana un vienkāršošana varētu dot lieliskus rezultātus.
Tomēr pastāv arī bažas. Pat ja dziļas apziņas pārmaiņas ir iespējamas, nav garantijas, ka pašreizējās tehnoloģijas spēs tās nodrošināt. Turklāt pastāv negatīvu seku risks, ja process tiek pārāk paātrināts. Visbeidzot, ierobežots skaits cilvēku ir gatavi veltīt meditācijas praksei ievērojamu laiku.
Apziņas izpēte Rietumos vēsturiski ir bijusi ierobežota, un šī fenomena padziļināta izpēte ir būtiska. Līdzīgi kā ekstrēmu fizikālo parādību pētījumi sniedz ieskatu vispārējos principos, arī ekstrēmu apziņas stāvokļu pētījumi var atklāt prāta būtību un veidus, kā uzlabot labklājību.
Senās prakses, piemēram, meditācijas, komercializācija un tehnoloģizācija rada ētiskus jautājumus. Tomēr budisma mācību (dharmas) pielāgošana jauniem kontekstiem ir sarežģīts, riskants, bet potenciāli vērtīgs process. Ir svarīgi šim procesam pieiet gudri, jo no tā var būt atkarīga mūsu garīgās veselības nākotne.
.
Kontemplatīvā zinātne
Kontemplatīvā zinātne ir starpdisciplināra joma, kas pēta meditācijas, lūgšanas un psihedēlisko līdzekļu ietekmi uz prātu, smadzenēm un ķermeni. Tās pirmsākumi ASV meklējami 20. gadsimta 60. gados, kad budisma idejas piesaistīja kontrkultūras pārstāvju, tostarp zinātnieku un juristu, uzmanību. Tolaik meditāciju uzskatīja par ceļu uz dziļu apziņas transformāciju un atmodu , kā to aprakstīja D. T. Suzuki.
Senās prakses, piemēram, meditācijas, komercializācija un tehnoloģizācija rada ētiskus jautājumus. Tomēr budisma mācību (dharmas) pielāgošana jauniem kontekstiem ir sarežģīts, riskants, bet potenciāli vērtīgs process. Ir svarīgi šim procesam pieiet gudri, jo no tā var būt atkarīga mūsu garīgās veselības nākotne.
.
Kontemplatīvā zinātne
Kontemplatīvā zinātne ir starpdisciplināra joma, kas pēta meditācijas, lūgšanas un psihedēlisko līdzekļu ietekmi uz prātu, smadzenēm un ķermeni. Tās pirmsākumi ASV meklējami 20. gadsimta 60. gados, kad budisma idejas piesaistīja kontrkultūras pārstāvju, tostarp zinātnieku un juristu, uzmanību. Tolaik meditāciju uzskatīja par ceļu uz dziļu apziņas transformāciju un atmodu , kā to aprakstīja D. T. Suzuki.
Pretstatā mūsdienu meditācijas komercializācijai 20. gadsimta 60. gados to mācīja kā ceļu uz dziļu apziņas transformāciju. Tomēr, vājinoties kontrkultūrai, interese par meditāciju kā modināšanas līdzekli mazinājās, un to sāka uzskatīt par vieglprātīgu hobiju.
.
Džons Kabats Cinns (Jon Kabat-Zinn), zinātnieks un meditācijas praktizētājs, ieteica veidu, kā meditāciju atgriezt mainstreamā. Viņš 1979. gadā nodibināja Stresa mazināšanas klīniku, izstrādājot astoņu nedēļu MBSR (Mindfulness-Based Stress Reduction) programmu, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta apzinātībai tagadnes brīdī. Šī laicīgā un izmērāmā pieeja padarīja meditāciju pieejamu plašai auditorijai.
Pēc Dalailamas uzstāšanās Neiroloģijas biedrības konferencē2000. gadu sākumā interese par apzinātības pētījumiem strauji pieauga. Daudzi pētījumi ir pierādījuši MBSR efektivitāti veselības uzlabošanā.
.
Džons Kabats Cinns (Jon Kabat-Zinn), zinātnieks un meditācijas praktizētājs, ieteica veidu, kā meditāciju atgriezt mainstreamā. Viņš 1979. gadā nodibināja Stresa mazināšanas klīniku, izstrādājot astoņu nedēļu MBSR (Mindfulness-Based Stress Reduction) programmu, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta apzinātībai tagadnes brīdī. Šī laicīgā un izmērāmā pieeja padarīja meditāciju pieejamu plašai auditorijai.
Pēc Dalailamas uzstāšanās Neiroloģijas biedrības konferencē2000. gadu sākumā interese par apzinātības pētījumiem strauji pieauga. Daudzi pētījumi ir pierādījuši MBSR efektivitāti veselības uzlabošanā.
Tomēr, kad tika veikti kontrolēti pētījumi un metaanalīzes, meditāciju sāka uzskatīt par vēl vienu efektīvu medicīnisku iejaukšanos, kas pēc efektivitātes ir salīdzināma ar kognitīvi uzvedības terapiju un antidepresantiem.
Neraugoties uz pozitīvajiem rezultātiem, rodas jautājums, vai stresa mazināšana ir patiesais meditācijas mērķis. Pētnieki ir vienisprātis, ka meditācija ir kas vairāk nekā tikai efektīva ārstēšana, un ir nepieciešamas jaunas pieejas, lai izpētītu tās pamatpotenciālu.
Nākamā kontemplatīvās zinātnes paaudze
Mūsdienu kontemplatīvā zinātne, kas vērsta uz psiholoģisko transformāciju, veido jaunas pētniecības iestādes. Metjū Sakets (Matthew Sackett) paplašina Meditācijas pētniecības programmu, izveidojot Meditācijas zinātnes centru, lai pētītu dziļas meditatīvas pieredzes, ko raksturo izmaiņas dzīves jēgas uztverē un labklājības uzlabošanās.
Rubens Laukkonens (Ruben Laukkonen), izmantojot kognitīvo neirozinātni un jaunus teorētiskos ietvarus, izstrādā meditācijas pētniecības metodes . Viņš izmanto mašīnmācīšanās modeļus, lai analizētu smadzeņu darbību un noteiktu meditācijas"dziļumu", definējot to kā pakāpi, kādā prāts iesaistās abstraktā domāšanā. Zemāka abstraktās domāšanas pakāpe norāda uz dziļāku meditatīvu pieredzi.
Neraugoties uz pozitīvajiem rezultātiem, rodas jautājums, vai stresa mazināšana ir patiesais meditācijas mērķis. Pētnieki ir vienisprātis, ka meditācija ir kas vairāk nekā tikai efektīva ārstēšana, un ir nepieciešamas jaunas pieejas, lai izpētītu tās pamatpotenciālu.
Nākamā kontemplatīvās zinātnes paaudze
Mūsdienu kontemplatīvā zinātne, kas vērsta uz psiholoģisko transformāciju, veido jaunas pētniecības iestādes. Metjū Sakets (Matthew Sackett) paplašina Meditācijas pētniecības programmu, izveidojot Meditācijas zinātnes centru, lai pētītu dziļas meditatīvas pieredzes, ko raksturo izmaiņas dzīves jēgas uztverē un labklājības uzlabošanās.
Rubens Laukkonens (Ruben Laukkonen), izmantojot kognitīvo neirozinātni un jaunus teorētiskos ietvarus, izstrādā meditācijas pētniecības metodes . Viņš izmanto mašīnmācīšanās modeļus, lai analizētu smadzeņu darbību un noteiktu meditācijas"dziļumu", definējot to kā pakāpi, kādā prāts iesaistās abstraktā domāšanā. Zemāka abstraktās domāšanas pakāpe norāda uz dziļāku meditatīvu pieredzi.
Jaunās tehnoloģijas ļauj kontrolētos apstākļos pētīt senos apgalvojumus par neparastiem meditatīviem stāvokļiem. Pētnieki pēta nirodha samapatti - budistu tekstos aprakstīto apziņas īslaicīgas apstājas stāvokli, kad pieredzējuši meditētāji pēc savas gribas var izslēgt apziņu uz noteiktu laiku, pēc kura viņi atgriežas nomodā un atpūtušies.
Laukkonens un Saksets ir veikuši pētījumu, kurā piedalījās cilvēks, kas pēc komandas varēja nonākt nirodha samapattistāvoklī. Sākotnējie dati liecina par šī stāvokļa neironu korelācijām, ko raksturo samazināta alfa smadzeņu aktivitāte pirms, apziņas pārtraukšanas un pēc tās. Līdzīgi rezultāti ir iegūti, pētot īslaicīgas apziņas mikropārtraukšanas.
Iespēja kontrolēti izslēgt apziņu norāda uz īslaicīgas garīgās hibernācijas potenciālo evolucionāro vērtību vai uz to, ka dziļos apziņas slāņos pastāv iespējas, kas veicina labsajūtu. Padziļināta meditācija var palīdzēt pārprogrammēt iedzimtas reakcijas, kas mūsdienu vidē vairs nav aktuālas.
Laukkonens un Saksets ir veikuši pētījumu, kurā piedalījās cilvēks, kas pēc komandas varēja nonākt nirodha samapattistāvoklī. Sākotnējie dati liecina par šī stāvokļa neironu korelācijām, ko raksturo samazināta alfa smadzeņu aktivitāte pirms, apziņas pārtraukšanas un pēc tās. Līdzīgi rezultāti ir iegūti, pētot īslaicīgas apziņas mikropārtraukšanas.
Iespēja kontrolēti izslēgt apziņu norāda uz īslaicīgas garīgās hibernācijas potenciālo evolucionāro vērtību vai uz to, ka dziļos apziņas slāņos pastāv iespējas, kas veicina labsajūtu. Padziļināta meditācija var palīdzēt pārprogrammēt iedzimtas reakcijas, kas mūsdienu vidē vairs nav aktuālas.
Meditācija ikvienam
"Es ceru, ka šis darbs galu galā izplatīs progresīvo meditāciju ārpus klostera," - sacīja Sakets, aprakstot tās neticamo apsolījumu, ka tā pārsniegs garīgās veselības problēmu risināšanu un veicinās cilvēka uzplaukumu.
Lai meditācija sasniegtu plašāku cilvēku loku, ir svarīgi atzīt, ka daudziem cilvēkiem nav intereses par šo praksi. Kāds slavens pētījums parādīja, ka tā dalībnieki drīzāk saņemtu elektrošoku, nevis 15 minūtes sēdētu klusumā. Tas ir minimālais laiks, kas nepieciešams pat pamata apzinātības meditācijai. Lai gan neparasti stāvokļi var rasties jebkurā prakses brīdī, tie, kas meklē dziļākus pārdzīvojumus, parasti meditē stundu dienā vai ilgāk. Daži tai velta visu mūžu, bet daži pat vairākas dzīves, ja tic reinkarnācijai. Taču lielākajai daļai cilvēku tam nav laika.
Amerikas kultūra tomēr tiecas pēc optimizācijas. Vai ir iespējams sasniegt tādus pašus vai pat labākus rezultātus ar mazāk pūlēm? Vai ir iespējams automatizēt daļu procesa? Pētniecības laboratorijas un riska kapitālisti jau pēta, kā meditācijas rezultātus iegūt ātrāk un efektīvāk nekā gadu desmitiem ilgā praksē.
Viens no šo centienu virzieniem ir "garīgo tehnoloģiju" koncepcija , kas ietver smadzeņu stimulāciju, neirofedback un psihedēliku. Lai gan šādas prakses nav nekas jauns - arī mantras un klosterus var uzskatīt par garīgo tehnoloģiju veidiem, kas tiek izmantoti gadsimtiem ilgi, - mūsdienu metodes, šķiet, tuvojas tam, lai pārvarētu barjeras, kas traucē cilvēkiem piedzīvot progresīvus meditatīvus stāvokļus.
"Es ceru, ka šis darbs galu galā izplatīs progresīvo meditāciju ārpus klostera," - sacīja Sakets, aprakstot tās neticamo apsolījumu, ka tā pārsniegs garīgās veselības problēmu risināšanu un veicinās cilvēka uzplaukumu.
Lai meditācija sasniegtu plašāku cilvēku loku, ir svarīgi atzīt, ka daudziem cilvēkiem nav intereses par šo praksi. Kāds slavens pētījums parādīja, ka tā dalībnieki drīzāk saņemtu elektrošoku, nevis 15 minūtes sēdētu klusumā. Tas ir minimālais laiks, kas nepieciešams pat pamata apzinātības meditācijai. Lai gan neparasti stāvokļi var rasties jebkurā prakses brīdī, tie, kas meklē dziļākus pārdzīvojumus, parasti meditē stundu dienā vai ilgāk. Daži tai velta visu mūžu, bet daži pat vairākas dzīves, ja tic reinkarnācijai. Taču lielākajai daļai cilvēku tam nav laika.
Amerikas kultūra tomēr tiecas pēc optimizācijas. Vai ir iespējams sasniegt tādus pašus vai pat labākus rezultātus ar mazāk pūlēm? Vai ir iespējams automatizēt daļu procesa? Pētniecības laboratorijas un riska kapitālisti jau pēta, kā meditācijas rezultātus iegūt ātrāk un efektīvāk nekā gadu desmitiem ilgā praksē.
Viens no šo centienu virzieniem ir "garīgo tehnoloģiju" koncepcija , kas ietver smadzeņu stimulāciju, neirofedback un psihedēliku. Lai gan šādas prakses nav nekas jauns - arī mantras un klosterus var uzskatīt par garīgo tehnoloģiju veidiem, kas tiek izmantoti gadsimtiem ilgi, - mūsdienu metodes, šķiet, tuvojas tam, lai pārvarētu barjeras, kas traucē cilvēkiem piedzīvot progresīvus meditatīvus stāvokļus.
Viena no šādām jomām ir transkraniālā ultraskaņas stimulācija, ar kuru Arizonas Universitātes SEMA (Science Enhanced Mindful Awareness) laboratorijā Arizonas Universitātē strādā Jay Sanguinetti un Shinzen *****. Iepriekšējos pētījumos viņi ir pierādījuši, ka vērsti ultraskaņas impulsi var mainīt smadzeņu savienojumus. Tagad viņi pēta, vai sonikācija - ultraskaņas viļņu novirzīšana uz smadzenēm konfigurācijās, kas saistītas ar dziļiem meditācijas stāvokļiem - var paātrināt šo procesu.
Piekļuves demokratizēšana dziļas meditācijas pieredzei ir aizraujoša, taču pastāv arī riski. Lai gan tie ir reti sastopami , ir iespējamas negatīvas sekas, piemēram, trauksmes stāvokļi vai psihozes traucējumi. Jangs pieminēja "iekrišanu tukšuma bedrē", aprakstot, kā intensīva pieredze var izvērsties nepareizi. Psihiatrijas profesora Willoughby Brittona pētījumiem par negatīvām meditatīvām pieredzēm iepriekš trūka pietiekama klīniskā atbalsta.
Piekļuves demokratizēšana dziļas meditācijas pieredzei ir aizraujoša, taču pastāv arī riski. Lai gan tie ir reti sastopami , ir iespējamas negatīvas sekas, piemēram, trauksmes stāvokļi vai psihozes traucējumi. Jangs pieminēja "iekrišanu tukšuma bedrē", aprakstot, kā intensīva pieredze var izvērsties nepareizi. Psihiatrijas profesora Willoughby Brittona pētījumiem par negatīvām meditatīvām pieredzēm iepriekš trūka pietiekama klīniskā atbalsta.
Arī tagad bijušais ārsts un grāmatas Mastering the Essential Teachings of the Buddhaautors Daniels Ingrams (Daniel Ingram) brīdina par plaisu starp cilvēku pieredzi un šīs pieredzes izpratni klīniskajā praksē.
Jangs sava pētījuma reklāmas videoklipā atzīmēja : "Piedodiet par manu franču valodu, bet mēs esam līdz nāvei nobijušies no šīs tehnoloģijas". Tomēr, tāpat kā mākslīgā intelekta gadījumā, darbs pie tās turpinās. Cerams, ka pētnieki var tam pieiet piesardzīgāk nekā uzņēmumi, kas tiecas pēc ātras peļņas.
Wago norādīja, ka atbalsta sistēmas var palīdzēt cilvēkam tikt galā ar negatīvu pieredzi. Kad cilvēks nonāk smadzeņu stāvoklī, kas saistīts ar dziļu meditāciju, apgaismība netiek automātiski fiksēta. Viņš piebilda, ka "psihedēliķi un smadzeņu stimulācijas tehnoloģijas var mūs tur ātri novest, bet ir svarīgi zināt, kā ar to strādāt". Bez pienācīgas apmācības un meditācijas prakses var rasties nelabvēlīga ietekme, kas izraisa izolētības sajūtu.
.Pastāv arī jautājums, vai tehnoloģijas patiešām var sniegt tādu pašu pieredzi kā gadiem ilga meditācija. Vai meditatoriem ar jebkādiem līdzekļiem būtu jācenšas sasniegt noteiktu smadzeņu stāvokli, vai tomēr svarīgs ir pats ceļš?
Jangs sava pētījuma reklāmas videoklipā atzīmēja : "Piedodiet par manu franču valodu, bet mēs esam līdz nāvei nobijušies no šīs tehnoloģijas". Tomēr, tāpat kā mākslīgā intelekta gadījumā, darbs pie tās turpinās. Cerams, ka pētnieki var tam pieiet piesardzīgāk nekā uzņēmumi, kas tiecas pēc ātras peļņas.
Wago norādīja, ka atbalsta sistēmas var palīdzēt cilvēkam tikt galā ar negatīvu pieredzi. Kad cilvēks nonāk smadzeņu stāvoklī, kas saistīts ar dziļu meditāciju, apgaismība netiek automātiski fiksēta. Viņš piebilda, ka "psihedēliķi un smadzeņu stimulācijas tehnoloģijas var mūs tur ātri novest, bet ir svarīgi zināt, kā ar to strādāt". Bez pienācīgas apmācības un meditācijas prakses var rasties nelabvēlīga ietekme, kas izraisa izolētības sajūtu.
.Pastāv arī jautājums, vai tehnoloģijas patiešām var sniegt tādu pašu pieredzi kā gadiem ilga meditācija. Vai meditatoriem ar jebkādiem līdzekļiem būtu jācenšas sasniegt noteiktu smadzeņu stāvokli, vai tomēr svarīgs ir pats ceļš?
"Ja jūs ievedat cilvēkus šajos stāvokļos, viņi var sākt uzskatīt to par galīgo mērķi. Tad viņi nāk pie meditācijas prakses ar nepareizu izpratni par tās mērķiem un cenšas sasniegt stāvokli, kas neļauj viņiem piedzīvot visas labvēlīgās pārvērtības ," - atzīmēja Laukkonens.
Pēc viņa domām, meditāciju nevajadzētu uztvert kā veidu, kā sasniegt izmainītus prāta stāvokļus; tas ir tikai blakus efekts. Meditācijas galvenais mērķis ir panākt dziļas pārmaiņas apziņā un stabilu iezīmju attīstību, nevis tikai īslaicīgus stāvokļus. Tomēr daži izmainīti stāvokļi var veicināt šo īpašību atklāšanu un stabilizāciju.
Kontemplatīvās tradīcijās paradokss ir svarīgs to mācību elements. Tomēr tā optimizēšana var būt sarežģīta. Galu galā tas var stiprināt konstrukcijas, kuras meditācija cenšas nojaukt. Laukkonens atbalsta garīgo tehnoloģijupētniecību, taču uzsver, ka tā ir saistīta ar brīvību un atbrīvošanos. "Kas ir atbrīvojošs, ja jūs dzenājaties pēc dažādiem apziņas stāvokļiem, nevis baudāt to, kas jums jau ir?". - viņš brīnās.
Vai tas ir jākontrolē?
Vai plaukstošā kontemplatīvās zinātnes joma liks amerikāņiem meklēt brīvību un atbrīvošanos? Kā atzīmēja Ingrahams, "cilvēki lielākoties vēlas dzīvot ilgu, laimīgu un labu dzīvi. Problēma ir tā, ka mēs īsti nezinām, kā to panākt." Mēs esam veikuši plašus daudzu paaudžu pētījumus par sirds un asinsvadu slimībām un padziļinātas epidemioloģiskas analīzes par uztura ietekmi uz veselību. Taču mums ir ierobežoti recenzēti pētījumi par dziļiem garīgiem pārdzīvojumiem, kas var būtiski mainīt cilvēkus un novērst ciešanu saknes, kas sakņojas viņu psiholoģiskajos paradumos.
Tagad, kad kontemplatīvie zinātnieki iedziļinās šajos jautājumos, Ingrams cer, ka veselības aizsardzības ierēdņi sekos viņu piemēram. Papildus padziļinātām zinātniskām zināšanām, kas var palīdzēt popularizēt padziļinātu meditāciju, ir nepieciešams labāks klīniskais atbalsts tiem, kam jau ir šāda pieredze. Ingrams, Sackett un Vago ir daļa no Emergent Phenomenology Research Consortium (EPRC), zinātnieku un praktiķu tīkla, kas cenšas veidot dziļāku dialogu starp klīnisko aprūpi, sabiedrības veselību un cilvēka pieredzes garīgajiem aspektiem. Viņu idejas var raksturot kā dziļi birokrātiskas: tās aicina ieviest jaunus diagnostikas kodus, pārskatīt medicīnas mācību grāmatas, izstrādāt informatīvākas sabiedrības veselības vadlīnijas un uzlabot apdrošināšanas atlīdzināšanas kārtību.
Vai plaukstošā kontemplatīvās zinātnes joma liks amerikāņiem meklēt brīvību un atbrīvošanos? Kā atzīmēja Ingrahams, "cilvēki lielākoties vēlas dzīvot ilgu, laimīgu un labu dzīvi. Problēma ir tā, ka mēs īsti nezinām, kā to panākt." Mēs esam veikuši plašus daudzu paaudžu pētījumus par sirds un asinsvadu slimībām un padziļinātas epidemioloģiskas analīzes par uztura ietekmi uz veselību. Taču mums ir ierobežoti recenzēti pētījumi par dziļiem garīgiem pārdzīvojumiem, kas var būtiski mainīt cilvēkus un novērst ciešanu saknes, kas sakņojas viņu psiholoģiskajos paradumos.
Tagad, kad kontemplatīvie zinātnieki iedziļinās šajos jautājumos, Ingrams cer, ka veselības aizsardzības ierēdņi sekos viņu piemēram. Papildus padziļinātām zinātniskām zināšanām, kas var palīdzēt popularizēt padziļinātu meditāciju, ir nepieciešams labāks klīniskais atbalsts tiem, kam jau ir šāda pieredze. Ingrams, Sackett un Vago ir daļa no Emergent Phenomenology Research Consortium (EPRC), zinātnieku un praktiķu tīkla, kas cenšas veidot dziļāku dialogu starp klīnisko aprūpi, sabiedrības veselību un cilvēka pieredzes garīgajiem aspektiem. Viņu idejas var raksturot kā dziļi birokrātiskas: tās aicina ieviest jaunus diagnostikas kodus, pārskatīt medicīnas mācību grāmatas, izstrādāt informatīvākas sabiedrības veselības vadlīnijas un uzlabot apdrošināšanas atlīdzināšanas kārtību.
Plašākā kontekstā Ingrams norādīja, ka ir nepieciešams labāks informācijas iepakojums, lai nodotu zināšanas, ko kontemplatīvie zinātnieki var iegūt, studējot padziļinātu meditāciju. Mums jau ir tādi jēdzieni kā bioloģiskā taksonomija un ģenētika, kas nodrošina kopīgu pamatu starpkultūru izpratnei un vispārsvarīgu jautājumu izpētei. "Kaut kas līdzīgs mums ir nepieciešams arī garīgās pieredzes padziļinātai izpētei," viņš skaidroja. Kas Rijādā darbosies tikpat efektīvi kā Romā, Riodežaneiro vai Alabamas laukos? Kāda ir tās funkcionālā un mērogojamā būtība?
Iespējams, sarežģītās padziļinātas meditācijas jomas būtiskākie aspekti uz visiem laikiem paliks ārpus zinātniskās izpētes, masu uztveres un birokrātiskās integrācijas, vismaz daļēji. Tomēr augošā kontemplatīvās zinātnes joma aktīvi pēta šo zināšanu robežas. Kā uzsver labākie garīgie skolotāji, tā vietā, lai akli paļautos uz kāda cita vārdiem, mums pašiem ir jāizprot šis jautājums.
Iespējams, sarežģītās padziļinātas meditācijas jomas būtiskākie aspekti uz visiem laikiem paliks ārpus zinātniskās izpētes, masu uztveres un birokrātiskās integrācijas, vismaz daļēji. Tomēr augošā kontemplatīvās zinātnes joma aktīvi pēta šo zināšanu robežas. Kā uzsver labākie garīgie skolotāji, tā vietā, lai akli paļautos uz kāda cita vārdiem, mums pašiem ir jāizprot šis jautājums.